| LAT |
 |
 |
|
 |
SIA "Homeopātija" Skolas iela 14,Rīga, LV-1010 Latvija  +371 6724 0095 homeopatija@ml.lv
|
|
 |
 |
| ◊ Par mums |
| • Produkti |
| • Partneri |
| • Kontakti |
Skolas ielā Biķernieku ielā |
Rīgas Homeopātiskā aptieka
|
 |
) | ||||||
|
Ieeja no Lācplēša ielas puses | ||||||||
Līdz septembrim aptieka Skolas ielā sestdienās būs slēgta. | ||||||||
|
|
| |||||||
|
|
|
| ||||||
|
 |
) | ||||||
|
e-pasts: homeopatija@ml.lv |
| |||||||
|
|
| |||||||
Rīgas Pirmā homeopātiskā aptieka bija pirmā ne tikai Latvijā, bet arī visā toreizējās Krievijas teritorijā. Vajadzība pēc šādas aptiekas radās jau 19. gadsimta 20. gados, kad Latvijā sāka izplatīties vācu ārsta Zāmuela Hānemaņa mācība par homeopātiju. Rīgā radās pirmie ārsti homeopāti, bet nebija iespējams pagatavot zāles, jo Z. Hānemanis vienlaikus ar jauno ārstēšanas metodi bija izstrādājis speciālu zāļu pagatavošanas tehnoloģiju.
Tas pamudināja piecus Rīgas ārstus Lezēvicu, Dēringeru, Neimani, Šeferu un Gāzi lūgt Rīgas Medicīnisko valdi atļaut atvērt aptieku. 1833. gada 25. oktobrī šāda atļauja tika saņemta. 1833. gada 4 novembrī Rīgas Ķīmiski farmaceitiskā biedrība atvēra pirmo Rīgas homeopātisko aptieku. Aptieka atradās tur, kur tagad ir Centrālais universālveikals. Par pirmo aptiekas pārvaldnieku kļuva provizors Linde.Aptieka apgādāja ar zālēm visu Baltiju, kā arī daudzus Krievijas apgabalus. Konkurence radās tikai 1857. gadā, kad homeopātiskās aptiekas atklāja arī Pēterburgā un Maskavā. No 1848. gada līdz 1888. gadam aptiekas pārvaldnieks bija provizors Ferdinants Nīderlands.
Sevišķi lielu ieguldijumu aptiekas darbībā un homeopātijas popularizēšanā Latvijā devis provizors Arturs Jungers, kas 1888. gadā kļuva par aptiekas pārvaldnieku, pēc dažiem gadiem par nomnieku, bet 1899. gadā viņš to no biedrības atpirka. A. Jurgena darbības laikā aptieka 1907. gadā pārcēlās uz tās pašreizējām telpām Vaļņu ielā 26. Aptieka palika A. Jungera un viņa pēcnācēju īpašumā līdz 1940. gadam. Šai laikā aptiekā plašā izvēlē varēja nopirkt arī literatūru par homeopātiju latviešu, vācu, krievu un lietuviešu valodās.
Zināmas grūtības aptiekas pārvaldīšanā radās 1927. gadā, kad A. Jungers nomira. Turpmāko 13 gadu laikā nomainījās 8 pārvaldnieki, no kuriem var atzīmēt Rūdolfu Hepneru, kas šos pienākumus godprātīgi veica 9 gadus no 1931. gada līdz 1940. gadam. Nākamais pārvaldnieks bija Egons Dilbeks, kas kļuva arī par aptiekas īpašnieku, jo iepriekšējie īpašnieki repatrējās. 1940. gada 19. februārī viņš no A. Jungera pēcnācējiem par 8 tūkstošiem latu nopirka aptieku, saglabājot tās nosaukumā bijušā īpašnieka vārdu. Taču vasaras vidū Latvijā iesoļoja Sarkanā armija. Jaunā vara neatzina privātīpašumu, un E. Dilbeks no viena sava titula bija spiests atvadīties, mainījās arī aptiekas nosaukums.
Uzsākot darbu aptiekā, E. Dilbeks rīkojās enerģiski un jau pirmajā savas darbības gadā krietni paplašināja darbinieku štatus. Līdz 1940. gadam visus darbus aptiekā veica pārvaldnieks un 1 asistents. E. Dilbekam, ieskaitot tehnisko personālu, bija jau 6 palīgi. Tas ļāva izvērst daudz plašāku darbību, un drīz vien iesniegto recepšu skaits dubultojās, pārsniedzot 8 tūkstošus. Recepšu skaita pieaugumu veicināja arī tas, ka savu darbību izbeidza blakus esošā homeopātiskā aptieka Teātra ielā 14, kas atradās viesnīcas Romas namā, kurš Otrā pasaules kara laikā tika sagrats.
No mūsdienu viedoļa raugoties, pats nozīmīgākais E. Dilbeka veikums bija tablešu mašīnas uzstādīšana. Līdz tam nevienā Rīgas homeopātiskajā aptiekā tabletes iegādāties nevarēja un pacientiem nācās samierināties ar pulverveida triturācijām, kas ir neērtas lietošanā. Šī mašīna homeopātiskajā aptiekā kalpoja līdz 1995. gadam, kad tā tika nodota Farmācijas muzejam. Tagad tabletes tiek izgatavotas uz jaunākas mašīnas, kuru aptiekai lietošanā nodeva Medicīnas institūta Farmācijas fakultāte.
E. Dilbekam dodoties pensijā, aptiekas vadību 1950. gada 1. janvārī pārņēma M. Ozoliņa. Viņa godprātīgi veica savus pienākumus, par spīti visiem šķēršļiem, kas tika likti aptiekas darbībai. Kā zināms Padomju Savienībā homeopāti tika pielīdzināti šamaņiem, kas cilvēkiem var darīt tikai ļaunu. Netika izdota neviena nopietna grāmata par homeopātiju, izņemot sacerējumus pārsimt lapušu biezumā, kuros nevarēja atrast nevienu atzinīgu vārdu par šo ārstniecības veidu. Toties netrūka izmeklētas gānīšanās, pat ar pretenzijām uz filozofiju, nemitīgi tika piesauktas marksisma dogmas, kas noderēja par smago artilēriju homeopātijas šaustīšanai.
|
|
| © 2010 SIA "Homeopātija" | Izstrādāts: www.Websoft.lv |
|