Asinsvadu veselība, biežākās slimības un profilakse

Kāpēc asinsvadu veselība ir nozīmīga organisma funkcionēšanai?

Katru dienu sirds miera stāvoklī saraujas ap 100 000 reižu. Lai paveiktu šādu darba apjomu, sirdij nepieciešams lielāks enerģijas daudzums, nekā jebkuram citam ķermeņa orgānam. Šīs enerģijas iegūšanai ir nepieciešama skābekļa klātbūtne, ko šūnām nodrošina organisma asinsapgādes sistēma jeb asinsvadi (artērijas, vēnas un kapilāri):

  • Artērijas ir asinsvadi, pa kuriem asinis aizplūst no sirds.
  • Vēnas ir asinsvadi, pa kuriem asinis plūst uz sirdi.
  • Kapilāri ir vissīkākie asinsvadi. Tie atrodas visos orgānos un saista artērijas ar vēnām.

Kas ir asinsvadu slimības?

Asinsvadu slimības ir saslimšanas, kas skar artērijas, vēnas un kapilārus. Asinsvadu slimībām var būt dažādi cēloņi, taču visbiežākie iemesli ir ateroskleroze un augsts asinsspiediens. Kaut arī šīs asinsvadu slimības parasti skar gados vecākus cilvēkus, pirmās izmaiņas asinsvadu sistēmā sākas ievērojami agrāk. Tādēļ ir ļoti būtiski jau laikus mazināt visus riska faktorus ar veselīgu uzturu, fiziskajām aktivitātēm un izvairoties no smēķēšanas, pārmērīgas alkohola lietošanas un pastāvīga stresa.

Biežākās asinsvadu slimības

Ateroskleroze ir viena no visbiežāk sastopamajām hroniskajām asinsvadu slimībām. To izraisa taukiem līdzīgu vielu, galvenokārt holesterīna, uzkrāšanās asinsvadu sieniņās, kas ar laiku noved pie asinsvadu sašaurināšanās vai pat pilnīgas slēgšanās. Ateroskleroze var izraisīt ļoti bīstamas slimības kā infarktu un insultu. Mazkustīga dzīvesveida, palielināta ķermeņa svara, paaugstināta asinsspiediena un holesterīna līmeņa asinīs, smēķēšanas, kā arī paaugstināta cukura līmeņa kombinācija veicina aterosklerozes attīstību, tādējādi izraisot asinsvadu sašaurinājumu jeb stenožu attīstību. Šādi sašaurinājumi var rasties jebkuros ķermeņa asinsvados, taču bieži tie attīstās sirds vainagartērijās jeb koronārajās artērijās, kas apgādā ar asinīm sirdi, ļaujot tai veikt nepieciešamo darbu.

Paaugstināts asinsspiediens jeb arteriālā hipertensija. Paaugstināts asinsspiediens rada slodzi sirdij un asinsritei un var izraisīt nopietnus veselības traucējumus. Paaugstināta asinsspiediena cēlonis var būt gan iedzimts, gan rasties mazkustīga dzīvesveida, neveselīga uztura, liekā svara, stresa un pārmērīgas alkohola, nikotīna un sāls lietošanas rezultātā. Biežākie simptomi galvassāpes, nogurums, asiņošana no deguna, viegls reibonis, nervozitāte vai miega traucējumi.

Smadzeņu insults ir pēkšņi galvas smadzeņu asinsrites traucējumi, kas izraisa smadzeņu audu bojājumu. Insultam raksturīgie simptomi parādās pēkšņi un attīstās strauji. Visbiežāk novēro vienas ķermeņa puses vājumu: rodas nespēks rokā un kājā, noslīd mutes kaktiņš.

Dažādas vēnu saslimšanas. Raksturīgākie simptomi vēnu saslimšanām ir diskomforta, smaguma, sāpju, dedzināšanas sajūta apakšstilbos, kā arī nakts krampji ikru muskuļos. Kāju vēnu hronisku mazspēju pavada tūska, brūni pigmentācijas plankumi un balti rētaudu plankumi uz apakšstilbu ādas, kā arī vēnu varikoze un venozas trofiskas čūlas. Var parādīties mazie zemādas asinsvadi, bet, stāvoklim pasliktinoties, arī lielie vēnu mezgli.

 

Asinsvadu veselības profilakse:

Efektīvākais vēnu slimību profilakses veids ir veselīgs dzīvesveids un fiziskās aktivitātes. Savukārt aterosklerozes attīstību, paaugstinātu asinsspiedienu un insultu var novērst, mazinot visus novēršamos riska faktorus ar veselīgu uzturu, fiziskajām aktivitātēm un izvairoties no smēķēšanas, pārmērīgas alkohola lietošanas un pastāvīga stresa, kā arī kontrolējot glikozes un holesterīna līmeni asinīs.

Uzgaidiet... loading