VEĢETATĪVĀ DISTONIJA

Emocijas ietekmē mūsu organismu un rada dažādas ķermeņa reakcijas. Ir normāli, ka stresa situācijās paātrinās sirdsdarbība, pastiprinās svīšana un parādās satraukuma izjūta. Ja cilvēks ir vesels, tad šīs sajūtas pāriet un organisms strādā savā parastajā režīmā, tiklīdz stresa izraisītājs vairs nav aktuāls. Taču, ja cilvēks pastāvīgi pārpūlas vai ilgstoši izjūt stresu, organisms dekompensējas un visus savus spēkus tērē stresa izturēšanai, kā rezultātā ieslēdzas dažādi kompensējošie mehānismi, un organisms sāk darboties izdzīvošanas režīmā. Pastāvīgi palielinātā daudzumā izdalās stresa hormoni, kas noved pie sirdsdarbības paātrināšanās, trauksmes izjūtas, aknās atbrīvojas glikogēns, kas pievada organismam papildu enerģiju, lai tas būtu gatavs pārciest stresu – pieaug muskuļu tonuss, pastiprinās sviedru izdalīšanās. Tiek izjaukts veģetatīvās nervu sistēmas līdzsvars, kas izpaužas kā veģetatīvā distonija.

 

Kas ir veģetatīvā distonija?

Veģetatīvā distonija jeb somatoforma veģetatīva disfunkcija (SVD) ir ķermeņa funkciju un sajūtu traucējumi, kas ir līdzīgi fiziskām saslimšanām, taču, veicot klīniskos izmeklējumus, noteiktu fizisku cēloni simptomiem nav iespējams atrast. Pareizi reaģējot un ārstējot šo problēmu, ir iespējams no tās atbrīvoties, pretējā gadījumā distonija var pāriet hroniskā formā vai arī komplicēties ar smagākām slimībām.

 

Simptomi:

Veģetatīvās distonijas simptomi var būt ļoti dažādi, sākot no sāpēm un gremošanas sistēmas traucējumiem, līdz pat seksuāla rakstura problēmām. Lai arī simptomi ir hroniski, to lokalizācija, veids, biežums un intensitāte var variēt. Lielākajā daļā gadījumu cilvēks cieš no dažiem (parasti 2–3) simptomiem, bet smagākos gadījumos tie mēdz būt vairāki. Biežākie simptomi, kas tiek novēroti pie veģetatīvās distonijas:

  • Sirds un asinsvadu sistēmas simptomi –  sirds ritma traucējumi, spiedoša sajūta sirds apvidū, sāpes krūtīs, elpas trūkums, sajūta, ka nepietiek gaisa, žņaugšanas sajūta kaklā, asinsspiediena svārstības.
  • Kuņģa un zarnu trakta simptomi – sāpes vēdera apvidū, slikta dūša, smagums vēderā, uzpūšanās, vemšana vai barības atgrūšana, bieža caureja vai šķidri izdalījumi no taisnās zarnas.
  • Citi simptomi – reibonis, karstuma viļņi, pastiprināta svīšana, ķermeņa temperatūras svārstības, miega traucējumi, bieža čurāšana, nepatīkamas sajūtas dzimumorgānos vai ap tiem, sāpes kājās, rokās vai locītavās, vājums, roku un kāju trīce, muskuļu spriedze un krampji.

 

Šos simptomus var pavadīt izteikta trauksme, nemiers, bezpalīdzības sajūta, baiļu sajūta, aizkaitinātība, grūtības koncentrēties un panikas lēkmes. Ilgstošas domas vai sajūtas par fiziskajiem simptomiem bieži izraisa depresīvas domas vai trauksmi, daudz nopietnākos gadījumos arī domas par pašnāvību.

 

Diagnosticēšana

Veģetatīvās distonijas diagnosticēšana ir grūta, jo simptomi var mainīties laika gaitā. Ja cilvēkam ir sūdzības par savu fizisko veselību, pirmkārt, ir jāveic izmeklējumi, lai pārliecinātos, vai veselības traucējumi nav saistīti ar kādu fizisku saslimšanu. Ja izmeklējumi neuzrāda nekādu fizisku pataloģiju un ārsts apstiprinājis, ka pacientam nav tādu organisku izmaiņu, kas varētu izskaidrot esošos simptomus, iespējams, traucējumi saistīti ar veģetatīvās nervu sistēmas disfunkciju. Lai diagnosticētu veģetatīvo distoniju, pacientam ir jānovēro neizskaidrojami simptomi ilgāk kā 6 mēnešus un pirms veģetatīvās distonijas identificēšanas ir jāizslēdz visas citas iespējamās diagnozes.

                    

Ārstēšana

Veģetatīvās distonijas ārstēšana galvenokārt balstās uz psihoterapijas konsultācijām, papildus, konsultējoties ar ārstu, simptomu atvieglošanai ir iespējams lietot līdzekļus nervu sistēmas darbības uzlabošanai. Ja atpazīstat savas izjūtas saistībā ar minētajiem simptomiem un jums šķiet, ka tā varētu būt veģetatīvā distonija vai varbūt jau esat pārliecināts, ka tā ir veģetatīvā distonija, vērsieties pēc palīdzības. Šo traucējumu ārstēšanā specializējas psihiatri un psihoterapeiti.

Uzgaidiet... loading