Pēkšņs nespēks, stipras galvassāpes, paaugstināta temperatūra un karinoša sajūta kaklā ir tipiski gripas vīrusa infekcijas simptomi, kas parādās drīz pēc rudens pirmajām salnām. Bet cik daudz patiesībā mēs zinām par gripas vīrusu un tā iedabu? Visu par gripu uzzini šajā rakstā.
Kas ir gripa?
Gripa ir akūta un sevišķi lipīga infekcijas slimība, kam raksturīgs augšējo elpošanas ceļu bojājums, drudzis un organisma intoksikācija. Gripa izplatās epidēmiju un pandēmiju veidā, aptverot daudzas valstis un kontinentus. No 1969. gada gripas uzliesmojumi novērojami gandrīz katru gadu.
Gripas cēloņi
Gripu izraisa dažādi vīrusu tipi. Pirmo gripas vīrusu atklāja 20. gs. 30. gados. Kopš tā laika zinātnieki gripas vīrusus klasificē A, B un C tipā. Visbiežāk sastopamais gripas vīrusa tips ir A, kas parasti izraisa vissmagākās epidēmijas, mazākus, vairāk lokalizētus uzliesmojumus izraisa B tips, bet C tipa vīruss ir sastopams retāk un parasti izraisa tikai vieglu saslimšanu. Gripas ierosinātāja vīruss atšķiras no citiem vīrusiem ar savu mainīgo dabu, jo uz tā ārējā apvalka atrodas antigēni, kuri katru gadu veidojas citā kombinācijā, kas ļauj rasties dažādiem vīrusa apakštipiem. Gripas vīrusam, nokļūstot cilvēka organismā, ķermenis izveido antivielas, kas cīnās pret šiem antigēniem, lai izveidotu imunitāti.
Kāpēc ar gripu slimojam gada aukstajā periodā?
Gripas vīruss ārējā vidē nav sevišķi izturīgs, taču pētījumi liecina, ka zemā temperatūrā gripas vīrusa ārējais apvalks kļūst cietāks un izturīgāks, kas ļauj tam izdzīvot ilgāku laiku, atrodoties brīvā vidē un ceļojot no cilvēka uz cilvēku. Zemā temperatūra gada aukstajā periodā nodrošina piemērotu vidi gripas vīrusa izplatībai, tāpēc arī gripas lielākā aktivitāte novērojama laika posmā no novembra līdz februārim. Tāpat ziemā cilvēki daudz vairāk laika pavada iekštelpās, kas palielina vīrusa iespējamību pārvietoties no viena cilvēka pie otra. Iekštelpu gaisā vīruss ir dzīvotspējīgs no 2 līdz 9 stundām, bet, pieaugot gaisa mitrumam, vīrusa izdzīvošanas laiks samazinās. Savukārt ārējā vidē uz priekšmetiem vīruss izdzīvo un saglabā infekciozitāti no dažām stundām līdz pat 10 dienām.
Inficēšanās
Gripas infekcijas avots parasti ir gripas slimnieks, kas klepojot, runājot un šķaudot, ap sevi izveido aerosola mākoni, kas satur augstu vīrusa koncentrāciju. Cilvēks ar gripu inficējas, ieelpojot gaisu, kas satur gripas vīrusu vai lietojot priekšmetus, uz kuriem atrodas slima cilvēka deguna vai rīkles sekrēti.
Vislielākais inficēšanās risks draud cilvēkiem, kas:
Gripai ir ļoti īss inkubācijas periods, kas izskaidrojams, ar to, ka gripas vīruss, nokļūstot elpceļu orgānos, strauji vairojas. 8 stundu laikā no vienas gripas vīrusa daļiņas savairojās ap 100, bet 24 stundu laikā jau vairāk nekā 1000 jaunu vīrusu daļiņu. Pirmās gripas pazīmes parādās 48 – 72 stundas pēc inficēšanās. Slimnieks var inficēt citas personas uzreiz pēc pirmo simptomu parādīšanās, un turpina izdalīt vīrusu lielā daudzumā 5 – 7 dienas pēc saslimšanas sākuma.
Gripas simptomi:
Gripa var izraisīt komplikācijas, piemēram, bronhītu, pneimoniju, vidusauss iekaisumu, miokardītu, tāpēc, sajūtot pirmos gripas simptomus, uzreiz jāuzsāk ārstēšana. Ar gripu slimam cilvēkam nepieciešams ievērot mieru, uzņemt daudz šķidruma, izvairīties no alkohola un tabakas lietošanas. Parasti gripu ārstē mājas apstākļos, izmantojot medikamentus un dabiskos ārstnieciskos līdzekļus. Taču, ja slimošana norit ar komplikācijām, pacientam vislabāk konsultēties ar savu ģimenes ārstu un doties uz slimnīcu.
Gripas profilakse
Papildus:
