Kā olas atstāj labu iespaidu uz veselību

Lieldienas tuvojas, un daudzās mājās jau sākas runas par šī gada olu krāsošanu un citām Lieldienu aktivitātēm, saistītām ar šo saules simbolu. Kāda ir olas uzturvērtība, un kā olas izmantot arī pēc Lieldienām veselības vārdā? Izpētīsim šajā blogā.

 

Kāda ir olas uzturvērtība:

1 liela ola, kas ir aptuveni 50g svarā, satur:

78 kalorijas

0.6 g ogļhidrātu

6.3 g olbaltumvielu

5.3 g tauku

186 mg holesterīna (62% dienas ieteicamā daudzuma)

15.4 µg selēna (22% dienas ieteicamā daudzuma)

0.3 mg riboflavīna (15% dienas ieteicamā daudzuma)

44 IU vitamīna D (11% dienas ieteicamā daudzuma)

0.6 µg vitamīna B12 (9% dienas ieteicamā daudzuma)

86 mg fosfora (9% dienas ieteicamā daudzuma)

293 IU vitamīna A (6% dienas ieteicamā daudzuma)

1 olas čaumalā, savukārt, ir aptuveni 5,25mg kalcija.

 

Ja veselība ir kārtībā, pāris olas nedēļā ir pat ieteicamas (protams, šeit runājam par dabiski augušu vistu olām, vienmēr jāpārbauda olu iepakojuma marķējums!).

Kāpēc? Olām ir pozitīva ietekme uz veselību, un, kamēr tās lieto droši (izvārot vismaz 7 minūtes, nomazgājot rokas, ja tām ir bijusi saskare ar jēlu olu, kā arī olu ēdienus apēdot uzreiz pēc pagatavošanas), tās var palīdzēt veselam ķermenim.

 

Pāris veidi, kā olas atstāj pozitīvu iespaidu uz veselību:

 

  1. Palīdz aknu un smadzeņu veselībai. Svarīga viela, kura atrodama olās, ir holīns. Holīns visbiežāk tiek pieminēts kā viela, kas palīdz veselīgai aknu un žultspūšļa funkcionēšanai. Citos pētījumos holīna bagātus produktus iesaka lietot smadzeņu veselībai, piemēram, lai aizkavētu depresijas vai atmiņas traucējumu veidošanos.
  2. Palīdz svara regulēšanā. Vairāki pētījumi ir pierādījuši, ka ne par velti olas ir vairāku veselīgu diētu sastāvā. Tās palīdz ilgāk saglabāt sāta sajūtu, līdz ar to, ēst mazāk un kontrolēt svaru.
  3. Palīdz ādas un locītavu veselībai. Dažādi kartenoīdi, kuri ir olu sastāvā, labvēlīgi iedarbojas uz ādas šūnām. Savukārt olās esošais kolagēns palīdz būvēt un stiprināt ādas un locītavu audus. Kolagēna daudzums vārītās vai ceptās olās būtiski mainās, tāpēc veselīgākais veids, kā uzņemt kolagēnu no olām, ir dabisku preparātu veidā.
  4. Palīdz acu veselībai brieduma gados. Karotenoīdi, kuri ir olu sastāvā, var aizkavēt vecuma makulas deģenerācijas vai kataraktas veidošanos .

 

Šie ir tikai daži iemesli, kāpēc olas būtu ieteicams iekļaut ikdienas ēdienkartē. Atgādinām, ka nepieciešams izvēlēties bioloģiski audzētas olas, lai nodrošinātu, ka olām patiesi ir dabīgs sastāvs.

 

Kad tomēr vajadzētu izvairīties no olu lietošanas ēdienkartē:

  1. Cilvēkiem ar sirds slimību un prostatas vēža risku. Iepriekš pieminētā viela holīns paaugstina gan sirds slimību, gan prostatas vēža risku. Tas tiek saistīts ar to, ka organismā holīns un arī olās esošais karnitīns tiek sašķelti līdz tādai molekulai kā TMAO, kurai ir tieša saistība ar sirdsslimību veidošanos. Interesanti, ka pilnvērtīga augu valsts uztura lietotājiem šādu reakciju nenovēroja.
  2. Cilvēkiem ar paaugstinātu holesterīnu. Ja jau cilvēkam ir paaugstināts holesterīns un/vai diabēts, tad olu lietošana uzturā to tikai pastiprinās.
  3. Cilvēkiem ar palielinātu audzēju risku. Olas satur tādu aminoskābi kā metionīnu. Tā pārmērīga uzņemšana tiek saistīta ar palielinātu audzēju rašanās risku. Vēža šūnas to izmanto, lai vairotos.
Uzgaidiet... loading