Rīgas “Pirmā homeopātiskā aptieka” bija pirmā ne tikai Latvijā, bet arī visā toreizējās Krievijas teritorijā. Vajadzība pēc šādas aptiekas radās jau 19. gadsimta 20. gados, kad Latvijā sāka izplatīties vācu ārsta Zāmuela Hānemaņa mācība par homeopātiju.
Kristians Frederiks Zamuels Hanemans (1755 - 1843) Homeopātijas pamatlicējs.
Rīgā radās pirmie ārsti homeopāti, bet nebija iespējams pagatavot zāles, jo Z. Hānemanis vienlaikus ar jauno ārstēšanas metodi bija izstrādājis speciālu zāļu pagatavošanas tehnoloģiju.
Tas pamudināja piecus Rīgas ārstus – Lezēvicu, Dēringeru, Neimani, Šeferu un Gāzi – lūgt Rīgas Medicīnisko valdi atļaut atvērt aptieku. 1833. gada 25. oktobrī šāda atļauja tika saņemta. 1833. gada 4. novembrī Rīgas Ķīmiski farmaceitiskā biedrība atvēra pirmo Rīgas homeopātisko aptieku. Aptieka atradās tur, kur tagad ir Centrālais universālveikals. Par pirmo aptiekas pārvaldnieku kļuva provizors Linde.
Aptieka apgādāja ar zālēm visu Baltiju, kā arī daudzus Krievijas apgabalus. Konkurence radās tikai 1857. gadā, kad homeopātiskās aptiekas atklāja arī Pēterburgā un Maskavā. No 1848. gada līdz 1888. gadam aptiekas pārvaldnieks bija provizors Ferdinants Nīderlands.
Sevišķi lielu ieguldijumu aptiekas darbībā un homeopātijas popularizēšanā Latvijā devis provizors Arturs Jungers, kas 1888. gadā kļuva par aptiekas pārvaldnieku, pēc dažiem gadiem par nomnieku, bet 1899. gadā viņš to no biedrības atpirka. A. Jurgena darbības laikā aptieka 1907. gadā pārcēlās uz telpām Vaļņu ielā 26. Aptieka palika A. Jungera un viņa pēcnācēju īpašumā līdz 1940. gadam. Šai laikā aptiekā plašā izvēlē varēja nopirkt arī literatūru par homeopātiju latviešu, vācu, krievu un lietuviešu valodās.
Zināmas grūtības aptiekas pārvaldīšanā radās 1927. gadā, kad A. Jungers nomira. Turpmāko 13 gadu laikā nomainījās 8 pārvaldnieki, no kuriem var atzīmēt Rūdolfu Hepneru, kas šos pienākumus godprātīgi veica 9 gadus – no 1931. gada līdz 1940. gadam. Nākamais pārvaldnieks bija Egons Dilbeks, kas kļuva arī par aptiekas īpašnieku, jo iepriekšējie īpašnieki repatrējās. 1940. gada 19. februārī viņš no A. Jungera pēcnācējiem par 8 tūkstošiem latu nopirka aptieku, saglabājot tās nosaukumā bijušā īpašnieka vārdu. Taču vasaras vidū Latvijā iesoļoja Sarkanā armija. Jaunā vara neatzina privātīpašumu, un E. Dilbeks no viena sava titula bija spiests atvadīties, mainījās arī aptiekas nosaukums.
Tas pamudināja piecus Rīgas ārstus – Lezēvicu, Dēringeru, Neimani, Šeferu un Gāzi – lūgt Rīgas Medicīnisko valdi atļaut atvērt aptieku. 1833. gada 25. oktobrī šāda atļauja tika saņemta. 1833. gada 4. novembrī Rīgas Ķīmiski farmaceitiskā biedrība atvēra pirmo Rīgas homeopātisko aptieku. Aptieka atradās tur, kur tagad ir Centrālais universālveikals. Par pirmo aptiekas pārvaldnieku kļuva provizors Linde.
Aptieka apgādāja ar zālēm visu Baltiju, kā arī daudzus Krievijas apgabalus. Konkurence radās tikai 1857. gadā, kad homeopātiskās aptiekas atklāja arī Pēterburgā un Maskavā. No 1848. gada līdz 1888. gadam aptiekas pārvaldnieks bija provizors Ferdinants Nīderlands.
Sevišķi lielu ieguldijumu aptiekas darbībā un homeopātijas popularizēšanā Latvijā devis provizors Arturs Jungers, kas 1888. gadā kļuva par aptiekas pārvaldnieku, pēc dažiem gadiem par nomnieku, bet 1899. gadā viņš to no biedrības atpirka. A. Jurgena darbības laikā aptieka 1907. gadā pārcēlās uz telpām Vaļņu ielā 26. Aptieka palika A. Jungera un viņa pēcnācēju īpašumā līdz 1940. gadam. Šai laikā aptiekā plašā izvēlē varēja nopirkt arī literatūru par homeopātiju latviešu, vācu, krievu un lietuviešu valodās.
Zināmas grūtības aptiekas pārvaldīšanā radās 1927. gadā, kad A. Jungers nomira. Turpmāko 13 gadu laikā nomainījās 8 pārvaldnieki, no kuriem var atzīmēt Rūdolfu Hepneru, kas šos pienākumus godprātīgi veica 9 gadus – no 1931. gada līdz 1940. gadam. Nākamais pārvaldnieks bija Egons Dilbeks, kas kļuva arī par aptiekas īpašnieku, jo iepriekšējie īpašnieki repatrējās. 1940. gada 19. februārī viņš no A. Jungera pēcnācējiem par 8 tūkstošiem latu nopirka aptieku, saglabājot tās nosaukumā bijušā īpašnieka vārdu. Taču vasaras vidū Latvijā iesoļoja Sarkanā armija. Jaunā vara neatzina privātīpašumu, un E. Dilbeks no viena sava titula bija spiests atvadīties, mainījās arī aptiekas nosaukums.